Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strīķis
strīķis -ķa, v.
Galoda (parasti izkapts asināšanai).
Piemēri..izkapts nekoda, laiciņu papļāvušam, bija jāvelk no azots strīķis un jātrin izkapts.
  • ..izkapts nekoda, laiciņu papļāvušam, bija jāvelk no azots strīķis un jātrin izkapts.
  • ..viņš apstājas un noslauka izkapti ar zāļu vīkšķi, stājas arī citi. Un strīķi šņirkstot asina izkapšu asmeņus.
  • «Uzasini izkapti - pamēģināšu es ar! Varbūt mēs varam pļaut abi.».. Ēriks paņēma strīķi un sāka to vilkt pār spožajiem zobiem.
Avoti: 7-2. sējums