dūmakots
dūmakots -ais; s. -a, -ā
dūmakoti apst.
Dūmakains1.
PiemēriAr zibens svītras līkumiem un žilbinošu spulgu caur smadzenēm izvijās tas, kaš šajās neatsaucamajās pāra sekundēs noturēja viņu tādā sastingumā. Tālā un tikpat kā svešā Traķija ar viņas mežonīgiem kalnājiem dziļi dūmakotā apvārsnī.
Avoti: 2. sējums