dumbrs1
dumbrs -a, v.
Staigna, purvaina vieta. Dumbrājs. Dūksts. Arī dubļi, dūņas.
PiemēriDziļa sūna. Egļu stumbri. Vietām brūna rāva spīd. Kas tur bradā purva dumbru? Rindā vīrs aiz vīra slīd.
- Dziļa sūna. Egļu stumbri. Vietām brūna rāva spīd. Kas tur bradā purva dumbru? Rindā vīrs aiz vīra slīd.
- Dumbrā vietumis iestieg kājas, pēdās saplūst melns ūdens, smird purva gāze.
- Visapkārt silu slīgšņas, dūņu dumbri, Kur sapūst koku simtgadīgie stumbri..
- Uzmetis svārkus plecos ap dumbru nešķiesto kreklu, viņš paķēra savu lāpstu un cirvi, lai sekotu tēvam.
- pārn. Vakarā saule iebrida tumšā mākoņu dumbrā, un sāka pūst ass vējš.
Avoti: 2. sējums