Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dumbrains
dumbrains -ais; s. -a, -ā
dumbraini apst.
Staigns, purvains. Arī duļķains, dūņains. Dūkstains.
PiemēriŠīs puķes izaug no dumbrainās zemes, kurā trūd krituši ziedi, lapas un koku prauli.
  • Šīs puķes izaug no dumbrainās zemes, kurā trūd krituši ziedi, lapas un koku prauli.
  • ..ar cirvi grūti strādāt dumbrainās vietās, kur kārkli vai citi krūmi iespiežas zemē un tāpēc grūti nocērtami.
  • Brīžiem tā [taiga] no abām pusēm piekļaujas cieši mūsu taciņai, tad atkal atkāpjas.. un atklāj zemas, dumbrainās, pundurbērziem pieaugušas ielejas.
Avoti: 2. sējums