dūmains
dūmains -ais; s. -a, -ā
dūmaini apst.
1.Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
PiemēriDūmaina istaba.
- Dūmaina istaba.
- Dūmaina rija.
- Zirgam apstājoties rijas priekšā, no dūmainās virtuves iznāca paveca māmiņa grumbotu seju..
- ..domīgi raugos uz dūmaino tāli. It kā simt veču visu mūžu krājuši savu pīpju dūmus un to tāli nu tā sadūmojuši, ka «Arāju» [lauksaimniecības arteli] nevar no šejienes saredzēt.
- pārn. Nenogrimt mazajos darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes, Dūmains un putekļains darbs, Gaišas lai debesis stāv.
2.Dūmu krāsā, pelēks.
PiemēriParka priedes stāv savādā dūmainā zaļumā un trīs no mūsu soļu spalgā trokšņa.
- Parka priedes stāv savādā dūmainā zaļumā un trīs no mūsu soļu spalgā trokšņa.
- Jakutijas dimanti ir pa lielākai daļai bezkrāsaini. No krāsainajiem visvairāk izplatīti dzeltenīgie un brūngani dūmainie dimanti, bet piltuvē «Miers» atrasti dimanti arī ceriņu un melni violetā krāsā.
- ..[muzejā] ir.. milzīgs dūmainā topāza kristāls..
Avoti: 2. sējums