dūmakains
dūmakains -ais; s. -a, -ā
dūmakaini apst.
1.Tāds, kur ir dūmaka1 — par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, kad ir dūmaka1 — par laiku, laika posmu.
PiemēriDūmakaina tāle.
1.1.Tāds, ko aizsedz dūmaka1.
Piemēri..brīžiem vēroja jūru, brīžiem krastu, kas nu jau iezīmējās tikai kā pašaura, dūmakaina strēle.
2.Tāds, kur ir dūmaka2 — par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, ko aizsedz dūmaka2.
PiemēriDūmakaina fabrika.
3.Dūmu krāsā, pelēks. Dūmains (2).
PiemēriPretī saullēktam, skaļi spārnus sitot, aizlaižas dūmakaini pelēku baložu bars.
Avoti: 2. sējums