Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēnišķs
ķēnišķs -ais; s. -a, -ā
ķēnišķi apst.; novec.
1.Ķēnišķīgs.
PiemēriĶēnišķs karapulks.
1.1.pārn. Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
Piemēri..es ēdu ar ķēnišķu ēstgribu, un izdilušā karote nostaigā reižu piecdesmit līdz mutei.
Avoti: 4. sējums