Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ragainis
ragainis -ņa, v.
ragaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
Piemēri..divi staltbrieži.. žuburotiem ragiem centās viens otru atspiest atpakaļ. Neviens no ragaiņiem neiespēja pirmais spert soli uz priekšu, tik līdzīgi bija spēki.
  • ..divi staltbrieži.. žuburotiem ragiem centās viens otru atspiest atpakaļ. Neviens no ragaiņiem neiespēja pirmais spert soli uz priekšu, tik līdzīgi bija spēki.
  • ..nav tikai Zīmaļas, melnās govs ar.. ragiem, kuri uz leju sagriezušies līkumā. ..Cik viņš, Jāzepiņš [gans], jau nav izskraidījies šās ragaines dēļ..
  • ..diez vai lupstāju sīkās plaukstiņas un milzīgās, iesārtās pumpuru dūres iekārdinās manas ragaines, kamēr norā zāle vēl sulīga un mīksta.
2.v.; sar. Velns.
Piemēri..ko cilvēks dienā uzcēlis, velns drīkstot nojaukt tikai naktī, bet.. dažreiz ragainis reglamentu nav ievērojis.
  • ..ko cilvēks dienā uzcēlis, velns drīkstot nojaukt tikai naktī, bet.. dažreiz ragainis reglamentu nav ievērojis.
  • ..laipnais mālu velnu meistars Smulēns Mums parādīja savus ragaiņus.
3.v.; novec. Spīļu arkls.
Avoti: 6-2. sējums