Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ragana
ragana -as, s.
1.Mitoloģijā, arī reliģijā — sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
PiemēriAizkrauklis: ..Pa pusnaktīm tev [Spīdolai] esot īstais darbs, Tu esot ragana - ar visām meitām.
Stabili vārdu savienojumi(Vārās kā) raganu katls (arī katlā). Raganu beka.
1.1.pārn.; vienk. Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
PiemēriIznāca pamatīga salamāšanās. Apkopēja iesniedza atlūgumu, teikdama, ka ar tādu raganu kopā nestrādās.
Avoti: 6-2. sējums