Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ragains
ragains -ais; s. -a, -ā
ragaini apst.
1.Tāds, kam ir ragi vai ragveida izaugumi (par dzīvniekiem, to galvām).
PiemēriRagainis briedis.
  • Ragainis briedis.
  • Ragaina govs.
  • Stirnu āžiem ir ragi, lai gan kā liels retums sastopami arī toli āži un ragainas stirnas.
  • Govīm nekur nav jāsteidzas.. Eglēm bija jāaptur mašīna un ar roku jāatvaira ziņkārīgās, ragainās galvas.
  • pārn. No pamales izlīda ragains mēness, nakts kļuva bālāka..
  • pārn. Man starp tiem glītajiem pasprūk dažs vārds.. Nagains, ragains, piedauzīgi nejauks..
1.1.Tāds, kam ir ragveida izaugumi (par augiem).
PiemēriUn zem skābenes bailīgais gliemis Ņipri ragaino galvu slien..
  • Un zem skābenes bailīgais gliemis Ņipri ragaino galvu slien..
  • Šopavasar parkā paredzēts ierīkot celiņus un iestādīt ziemcietes:.. milzu pīpenes, ragainās vijolītes..
2.Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
Piemēri..ragaino [stūres] ratu pārmaiņus cītīgi grieza.. sardzes matrozis.
  • ..ragaino [stūres] ratu pārmaiņus cītīgi grieza.. sardzes matrozis.
  • Sieva nicinoši mētā pa malkas kasti ragainus sakņu gabalus.
  • pārn. Elzai bija grūta galva! Tikai pati īsti zināja, cik pūļu prasīja tie stāvie, ragainie četrinieki, no kuriem mudžēja liecība.
Avoti: 6-2. sējums