sprigacis
sprigacis -ča, v.
sprigace -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
PiemēriGrietele bija.. gluži mātes dabā, sprigace, dūšīga uz valodām, kā skaldīt skaldīja.
- Grietele bija.. gluži mātes dabā, sprigace, dūšīga uz valodām, kā skaldīt skaldīja.
- ..meitene smej, bet Raitis muļķīgi smaida un sarkst, kā ikreiz, kad blakus ir sprigace.
Avoti: 7-2. sējums