Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vītols
vītols -a, v.
1.Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
PiemēriGarlapu vītols.
2.dsk.; bot. Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
Avoti: 8. sējums