vītums
vītums -a, v.; parasti vsk.
1.Process, rezultāts → vīst1.
PiemēriBaltas, krāšņas vījgriezes [vīgriezes] krīt [pļaujot] viena uz otras un smaržo, un vīst drīz. Un, kad saule sāk dedzināt, no visa kūp vītuma smaka.
- Baltas, krāšņas vījgriezes [vīgriezes] krīt [pļaujot] viena uz otras un smaržo, un vīst drīz. Un, kad saule sāk dedzināt, no visa kūp vītuma smaka.
- Zāle un puķes, dārzi un lauki gurda vītuma pārņemti.
- ..krējumbaltie ziedu čemuri.. smaržo saldi un skumīgi, tāpēc ka jau vītumā.
- pārn. Tagad te viss bija kails, sasalusi cieta zeme, gaidīdama sniegu pārklājamies pāri tās vītumam..
2.Process, rezultāts → vīst2.
Piemēri..ne balinātie mati, ne krāsotās lūpas nespēja noslēpt vītumu..
- ..ne balinātie mati, ne krāsotās lūpas nespēja noslēpt vītumu..
- Nu jau viņa bija citāda: tuvu četrdesmitiem, vītums vaigos un acīs, citāds matu sukājums, ne vairs bizes.
Avoti: 8. sējums