vīst
vīst parasti 3. pers., vīst, pag. vīta; intrans.
1.Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
PiemēriStādi sāk vīst.
2.Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
Piemēri«Redzēt savām acīm, ka mīļots cilvēks vīst ar katru dienu, ir briesmīgāk nekā pašam vīst ar katru dienu.»
Avoti: 8. sējums