nokveldēt
nokveldēt -kveldēju, -kveldē, -kveldē, arī -kveldu, -kveldi, -kveld, pag. -kveldēju; trans.
1.Stipri sakarsēt.
Piemēri..tveice bija nokveldējusi visus ceļus un kokus..
- ..tveice bija nokveldējusi visus ceļus un kokus..
- Vēja izpluinīts, saules nokveldēts, zemes putekļu pārklāts - ir šī vīra mundieris.
- Saule gailēja dzelteni sārta, kā ēzē nokveldēts metāla ripulis.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
PiemēriVējainās dienās sausi, sakarsuši putekļi sitās saules un vēja nokveldētās sejās.
- Vējainās dienās sausi, sakarsuši putekļi sitās saules un vēja nokveldētās sejās.
- ..varēju saskatīt pat vēja sarkani nokveldētās sejas saspringto izteiksmi..
- ..[kapteinis] jau bija krietni gados.., jūras vējos un tropu saulē nokveldētu, asām grumbām un zobenu cirtienu rētām izvagotu seju.
Avoti: 5. sējums