erudīts2
erudīts -a, v.
erudīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kam ir erudīcija.
PiemēriSavā specialitātē viņš ir erudīts.
- Savā specialitātē viņš ir erudīts.
- Diriģents bija īsts mūzikas erudīts.
Avoti: 2. sējums