ērtības
ērtības -u, vsk. ērtība, -as, s.
1.Tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu.
PiemēriDzīvoklis ar visām ērtībām.
1.1.Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
PiemēriSēdamo maisu [ratos] iekārtodams, Bite bij domājis tikai par saimnieka ērtībām.
Avoti: 2. sējums