esamība
esamība -as, s.; parasti vsk.
1.filoz. Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
PiemēriDomāšanas attieksmes pret esamību.
- Domāšanas attieksmes pret esamību.
- Esamības daudzveidība.
- Apziņa ir esamības atspoguļojums..
2.Pastāvēšana, eksistence.
PiemēriPatiesībā laiks, tāpat kā telpa, ir vienīgi matērijas esamības forma, kas nepastāv ārpus matērijas un izmainās līdz ar matērijas maiņām.
- Patiesībā laiks, tāpat kā telpa, ir vienīgi matērijas esamības forma, kas nepastāv ārpus matērijas un izmainās līdz ar matērijas maiņām.
- Cilvēki jau sen pazīst vielas, kas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību un emocionālo sfēru. ..Šādu vielu esamība norādīja uz iespējamo ceļu, kā.. regulēt cilvēka psihisko procesu norisi.
- Ieva atvēra acis un priekā iekliedzās: «Saule! Saule!» Te šinī brīdī viņa izjuta absolūta skaistuma esamību.
Avoti: 2. sējums