ērts
ērts -ais; s. -a, -ā
ērti apst.
1.Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
PiemēriLai būtu ērtāk strādāt, Ferdinands nometās laivā uz ceļiem.
1.1.Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
PiemēriĒrtas istabas.
1.2.apst. Savienojumā ar «būt» formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi.
Piemēri..es nolēmu iet [uz kāzām].. Protams, ja tas ir ērti... es taču neesmu ielūgts.
Avoti: 2. sējums