ērts
ērts -ais; s. -a, -ā
ērti apst.
1.Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
PiemēriLai būtu ērtāk strādāt, Ferdinands nometās laivā uz ceļiem.
- Lai būtu ērtāk strādāt, Ferdinands nometās laivā uz ceļiem.
- ..kartupeļi bija izbērti pa visu telpu un staigāšana pa apaļajiem gumiem nebija ērta, sēdēt uz kartupeļu kaudzēm vēl neērtāk.
- Šādu mīklu bitēm ļoti ērti izbarot pavasarī tajās vietās, kur trūkst vai ir ļoti maz agri ziedošo augu.
1.1.Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
PiemēriĒrtas istabas.
- Ērtas istabas.
- ..sēžam pie galda nelielā, bet ērtā mājā.
- «Tās pašas sievas pūra mēbeles, kas agrāk,» nodomāja Leinasars, atlaižoties ērtā, mīkstā krēslā.
- Lielceļš tagad stiepās gluds un ērts, bet cik nu tas sen, kad tas bija asfaltēts tikai līdz Saulkrastiem..
1.2.apst. Savienojumā ar «būt» formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi.
Piemēri..es nolēmu iet [uz kāzām].. Protams, ja tas ir ērti... es taču neesmu ielūgts.
- ..es nolēmu iet [uz kāzām].. Protams, ja tas ir ērti... es taču neesmu ielūgts.
- Nebūs ērti traucēt inženieri darbā. Viņš droši vien ļoti aizņemts.
- Katram ģimenes cilvēkam pirms šķiršanās ir par ko pārrunāt, lai gan par to nav ērti stāstīt citiem pilnā balsī...
Avoti: 2. sējums