erroties
erroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
Piemēri«..gan pierūsinājuši [spuldzes ietvaru],» Zigis viebdamies errojās. «..iet, kad kārtīgu cilvēku nav mājās.»
- «..gan pierūsinājuši [spuldzes ietvaru],» Zigis viebdamies errojās. «..iet, kad kārtīgu cilvēku nav mājās.»
- Bet, kad visi bija samierinājušies ar neglābjamo zaudējumu un ledus sega sasniegusi jau divas pēdas biezumu, zvejnieki beidza erroties uz sevi un pasauli.
- «..tā errojos, sāk, iemaisīs vēl manu vīru ar [arī] politikā..»
Avoti: 2. sējums