errīgs
errīgs -ais; s. -a, -ā
errīgi apst.; sar.
1.Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
PiemēriSanaidoties ar strādnieku publiku un abonentus zaudēt nu nepavisam nebij izdevēja interesēs. Bisnieks kļuva gluži errīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..visu pievakari [vilks] ložņāja vilcenei līdzi pa salas biezokni,.. šad tad errīgi paklakšķinādams ilkņus pret jauno vilku..
Avoti: 2. sējums