Paplašinātā meklēšana
Meklējam ērtības.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (240):
- (No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie fondi un apgrozības fondi vērtības izteiksmē.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
- kapitāls Dažāda veida (materiālās, garīgās) vērtības.
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- Tirdzniecības bilance Eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- manta Garīgas vērtības.
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Neorganiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- parametrs Lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
- Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Varbūtiskā loģika Matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- godība Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu. Mazināt kādam (materiālās vērtības).
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība (2).
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
- amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- cena Preces vērtības izteiksme naudā, preču ražošanas kategorija.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
- dot Radīt (garīgas vērtības).
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- dot Ražot, radīt (materiālas vērtības).
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt. Tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- ziedojums Rezultāts → ziedot (2). Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelni (arī kā pelavas, spaļi) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izput kā spaļi (arī pelavas, pelni) vējā Saka, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- (Sa)metas kauns Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pašpaaugstināšanās Savas vērtības paaugstināšana.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa. Šīs apziņas izpausme.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
- Solīt zelta kalnus Solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma. Nevērtīgs.
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības. Tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus. Tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
- māksla Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības). Kā koncentrēta kopums.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- (No)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
- manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi). Bagātība (2).
- diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- Nedzīvais kapitāls Vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Absolūtā rente Virsvērtības daļa, ko piesavinās zemes īpašnieki, pamatojoties uz zemes privātīpašuma monopolu.
- Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- Uzvijas virsvērtība Virsvērtības pārpalikums. Relatīvās virsvērtības paveids.
- kapitalizācija Virsvērtības pārvēršana kapitālā. Īpašuma pārvēršana naudas kapitālā.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
ērtības citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV