Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzpirkt
uzpirkt -pērku, -pērc, -pērk, pag. -pirku; trans.
1.Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
PiemēriLoks ap baznīcu izlaupītajiem bija gandrīz noslēdzies. Galvenie vainīgie.. gaidīja tiesu. Trūka vienīgi starpnieka, kas uzpirka gleznas un par lielu naudu pārdeva tās tālāk.
2.Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
PiemēriMatainis [saimnieks] ar saviem uzpirktiem lieciniekiem pats sēdēs sikadielā [cietumā].
Avoti: 8. sējums