uzpirkt
uzpirkt -pērku, -pērc, -pērk, pag. -pirku; trans.
1.Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
PiemēriLoks ap baznīcu izlaupītajiem bija gandrīz noslēdzies. Galvenie vainīgie.. gaidīja tiesu. Trūka vienīgi starpnieka, kas uzpirka gleznas un par lielu naudu pārdeva tās tālāk.
- Loks ap baznīcu izlaupītajiem bija gandrīz noslēdzies. Galvenie vainīgie.. gaidīja tiesu. Trūka vienīgi starpnieka, kas uzpirka gleznas un par lielu naudu pārdeva tās tālāk.
- Vēzis: Tas jau mūsu vecvecais miesnieks. Senāk braukāja apkārt pa mājām, lopus uzpirkdams.
- No Indijas nedrīkstot izvest dārgus akmeņus - valdnieks pats visus uzpērkot un krājot no paaudzes paaudzē.
2.Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
PiemēriMatainis [saimnieks] ar saviem uzpirktiem lieciniekiem pats sēdēs sikadielā [cietumā].
- Matainis [saimnieks] ar saviem uzpirktiem lieciniekiem pats sēdēs sikadielā [cietumā].
- Brāļi Pizarro, ko turēja stingrā apsardzībā, bija pratuši uzpirkt sardzi, un tā atļāva ieslodzītajiem pieņemt viesus.
- Katre: Cik nomanu, esi jau mēģinājis bendi uzpirkt. - Bergens: Viņš neņem! Pēdējais nelietis.
Avoti: 8. sējums