godība
godība -as, s.; parasti vsk.
1.Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
PiemēriKalna galā kādreiz esot pacēlusies īsti prāva bruņinieku pils. Tagad par to.. liecina.. akmeņu blāķis.. ..uz šās senās godības palieku čupas var pakāpties..
1.1.Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
PiemēriTiesa, visa šī godība bija noplukuši, kažokam vietām nodilis spalvojums, papēži nošķiebušies..
Stabili vārdu savienojumiVisā (savā) godībā.
Avoti: 3. sējums