samērīgs
samērīgs -ais; s. -a, -ā
samērīgi apst.
Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
PiemēriSamērīgs augums.
- Samērīgs augums.
- Samērīga konstrukcija.
- Visumā tā bija skaista māja, samērīgs divdesmito gadu vasarnīcu paraugs.
- Kātam jābūt samērīgam ar cirvja svaru, lai smaguma centrs neatrastos kātā..
- Katrs daļējā kopīpašuma dalībnieks ir tiesīgs samērīgi ar savu daļu saņemt kopīpašuma ienākumus..
Avoti: 7-1. sējums