Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iedot
iedot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu.
1.trans. Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
PiemēriIedotbērnam ābolu.
  • Iedotbērnam ābolu.
  • Iedot kasierei naudu.
  • Iedot draugam grāmatu izlasīt.
  • Andriksons iedeva Līzei savu lāpstu un aizgāja.
  • ..viņam iedeva karoti.., un viņš varēja ēst no visas bļodas medu, cik vien gribēja.
  • Kamanās sēžoties, Annuža iedeva ikkatram savu maizes nastiņu līdz.
Stabili vārdu savienojumiIedot roku.
1.1.Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
PiemēriIedot zīdainim tumi.
  • Iedot zīdainim tumi.
  • Iedot bērnam ēst.
  • Iedot slimniekam zāles pēc ēšanas.
  • «Zuz, iedod man nodzerties,» viņš vārgā balsī lūdza.
  • Dažreiz pietiek bērnu pagriezt uz otriem sāniem vai iedot (barošanas starplaikos) kādu tējkaroti novārīta, nesaldināta ūdens, lai bērns.. vairs neraudātu.
  • «Nāc, es iedošu tev teju, vel ir karsta.»
Stabili vārdu savienojumiIedot bērnam krūti.
1.2.sar. Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
PiemēriIedot savu telefona numuru.
  • Iedot savu telefona numuru.
  • Varakalns: Viņš padzirdēja, ka es braukšu uz šejieni, un iedeva dažas adreses - lai pasveicinot draugus.
2.trans.; sar. Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
Piemēri«Tavu tēvu es pazīstu vēl no tā laika, kad viņš te bija priekšsēdētājs. Toreiz mums labu zemi iedeva.»
  • «Tavu tēvu es pazīstu vēl no tā laika, kad viņš te bija priekšsēdētājs. Toreiz mums labu zemi iedeva.»
  • «Šo dzīvokli fabrika iedeva mums.»
  • «Viens kolēģis izmaksāja,» Egils skaidro, «viņam iedeva prēmiju..»
  • ..viesmīlīgi ir latgalieši: nevis sliktāko, bet labāko vietu viņi tev naktsguļai iedos.
2.1.Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
PiemēriIedot brīvdienas.
  • Iedot brīvdienas.
  • «Arnis man nupat pastāstīja - viņam iedots pirmais patstāvīgais darbs, īsfilmiņa. Par mūsu pludmali.»
  • ..skolēni iestudēja Blaumaņa «No saldenās pudeles», un, tā kā nebija, kas tēlo dūšīgo Lavīzi, tad šo lomu iedeva Lidijai.
  • pārn. Pavasaris bija iedevis katram kokam un krūmam savu zaļumu.
2.2.vienk. Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
Piemēri«Man, zin [zini], pusotra gada par zādzībām iedots, - pati nezinu, kā nosēdēšu.»
  • «Man, zin [zini], pusotra gada par zādzībām iedots, - pati nezinu, kā nosēdēšu.»
3.trans. Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri«Ja arī būtu bijis vēzis, mēs viņam [slimniekam] iedosim dūšu pusgadam. Un man - kas dos dūšu man?»
  • «Ja arī būtu bijis vēzis, mēs viņam [slimniekam] iedosim dūšu pusgadam. Un man - kas dos dūšu man?»
  • Jura diena nav.. nekāda prieka diena, ja nesaucam par prieku tā jautruma, ko iedevis dažs šķiršanās vai saņemšanas malciņš..
  • Visu gatava tā darīt, Visu... Lai vien būtu drusku prieka, Ja vien varētu tā iedot prieku.
4.intrans.; sar. Iesist.
PiemēriIedot pa ausi.
  • Iedot pa ausi.
4.1.trans.
PiemēriIedot pļauku.
  • Iedot pļauku.
  • Jaunkalaču vecenei, pašai bij groži rokās, viņa iedeva vecim spēcīgu dūri mugurā..
Stabili vārdu savienojumiIedot kurvīti (retāk kurvi). Iedot prātu. Iedot pūrā līdz(i). Iedot vārdu (arī nosaukumu).
Avoti: 3. sējums