turība
turība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
PiemēriKāzu mājas.. varēja saskatīt pa gabalu. No turienes dvesa turība un smagnējs lauku miers.
- Kāzu mājas.. varēja saskatīt pa gabalu. No turienes dvesa turība un smagnējs lauku miers.
- ..pat šī necilā ēka [šķūnis] stāsta par saimnieces turību: vienā galā smaržīga siena pants, otrā - augsta malkas grēda.
- Cērpa kundze: Kad es precējos ar tavu tēvu, arī viņš bija vienkāršs pārdevējs veikalā, bet vēlāk tika pie turības.
Avoti: 8. sējums