pārlieks
pārlieks -ais; s. -a, -ā
pārlieku apst.
pārlieki apst.; retāk
1.Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli).
PiemēriPārlieka stādu laistīšana.
- Pārlieka stādu laistīšana.
- Pārlieka noslodze darbā.
- Pārlieks nogurums.
- ..viņam vairs nav sievas - tā bez laika sabeidzās pārliekā darbā.
- ..pārlieka apsvēršana un rēķināšana cilvēku padara arī gļēvu, bailīgu un mazdūšīgu..
- Pēc āra vēsuma istaba likās silta, pat pārlieku piekurināta.
1.1.Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
PiemēriPārlieks karstums.
- Pārlieks karstums.
- Pārlieks augsnes skābums.
- Pārlieku smags nesamais.
- ..sakņu dārzi visā draudzē cieš no pārlieka sausuma..
- ..zemkopjiem vislielākās raizes sagādājis pārliekais zemes mitrums.
- Bezdarbnieku - malkas sagādātāju - Rīgā saradies pārlieku daudz.
1.2.Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
PiemēriPārlieka kautrība.
- Pārlieka kautrība.
- Pārlieks optimisms.
- Pārlieka piesardzība.
- Pārlieku uzticēties cilvēkiem.
- ..Bīrons.. bijis par Zemgales kungu un pārliekā lepnībā sadomājis celt divas pilis uzreiz: Jelgavā un Rundālē.
- Pārliekā, bieži pat nevajadzīgā stingrība, nevarēja jaunekli tuvināt tēvam..
Avoti: 6-1. sējums