Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lunka
lunka -as, s.; apv.
Zvejas osta.
PiemēriJaunais saimnieks jau ar pirmām dienām katru rītu agri ieradās lunkā. Vajadzēja redzēt, kā kuģi iziet jūrā, ko dara remontstrādnieki, kad ierodas darbā virvju vijēji, tīklu acotāji un spaiļu lāpītāji.
Avoti: 4. sējums