pratējs
pratējs -a, v.
pratēja -as, s.
1.Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
PiemēriVilma zināja, ka meistars ir lielisks sava aroda pratējs un ka no tā daudz ko var mācīties..
- Vilma zināja, ka meistars ir lielisks sava aroda pratējs un ka no tā daudz ko var mācīties..
- Šo grupu vadīja Kadirs Kulijevs kā lezgīnu un tatāru valodas pratējs.
1.1.Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
PiemēriKoncilus [viduslaikos] sasauca pāvests un tajos ietilpa augstākā garīdzniecība, bet vēlāk arī universitāšu pārstāvji, tiesību pratēji (juristi).
- Koncilus [viduslaikos] sasauca pāvests un tajos ietilpa augstākā garīdzniecība, bet vēlāk arī universitāšu pārstāvji, tiesību pratēji (juristi).
Avoti: 6-2. sējums