iztapoņa
iztapoņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
PiemēriUn man ļoti gribētos, lai no tevis izveidojas cilvēks ar drosmīgu raksturu, ar dedzīgu sirdi... nevis kāds gļēvs iztapoņa,.. kurš var runāt katru dienu savādāk.
Avoti: 3. sējums