iztapt
iztapt -topu, -topi, -top, pag. -tapu; intrans.
1.Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
PiemēriUz katra soļa viņai piešķīra dažādas sīkas, bet patīkamas priekšrocības, viņai iztapa, viņu lutināja, nekad viņai nebija gadījies dzirdēt «nē», kad viņa kaut ko vēlējās.
1.1.pareti Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
Piemēri«Nu, tavai gaumei iztapt - tas.. bez šaubām, nav pa jokam,» Biruta indīgi piekrīt.
2.novec. Izkļūt1.
PiemēriEs nenieka nebēdāju, Ka man sīva saimeniece. Iztapusi klajumā, Palēkdama padziedāju.
Avoti: 3. sējums