Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zaglis
zaglis -ļa, v.
zagle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas zog.
PiemēriSīks zaglis.
  • Sīks zaglis.
  • Rūdīts zaglis.
  • Zagļu banda.
  • Ķert zagli.
  • Dzīties pakaļ zagļiem.
  • Tad tur kādam saimniekam.. bija klēts uzlauzta un izzagtas visas drēbes. Tad kādā citā vietā zagļi bij caur jumtu ietikuši stallī un izveduši zirgus..
  • ..durvis Ezermaliešu sētā neviens pa nakti neaizslēdza, neviens zaglis nezagās viņu pajumtē, ne arī pie lopiem, tas bija godīgs laiks.
  • «Nekas neiespējams tas nav, ja sievietes var būt raganas, kādēļ nevar būt zagles?»
  • Tur [šķūnī] atradās daļa nolaupīto mantu, kuras zagļi vēl nebija paspējuši realizēt. Atradās arī neapgāžami viņu vainas pierādījumi.
  • sal. Klusiem soļiem kā zagle viņa ielīda mājā un taustīja pēc meitu istabas durvīm.
  • pārn. Pie strauta gultnes uzvirmoja peles smarža. Vilks apstājās un klausījās. Graudu zagles mita pārlieku dziļi zem sniega.
  • pārn. Vilkam lieli brīnumiņi: Lapsiņai skaisti bērni. - Kas tev bēdas, jēru zagli: Kāda māte, tādi bērni!
  • Redzēju, cik veikli strādā kabatas zagļi. Nonākuši uz kuģa, daudzi attapās, ka aplaupīti.
Stabili vārdu savienojumiDienas zaglis. Kabatas zaglis.
Avoti: 8. sējums