skābardis
skābardis -ža, v.
Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem — riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
PiemēriZied [maijā] arī parastais skābardis, kas savvaļā pie mums sastopams tikai Kurzemes dienvidrietumdaļā.
Avoti: 7-1. sējums