skabargains
skabargains -ais; s. -a, -ā
skabargaini apst.
1.Tāds, kam ir skabargas, tāds, no kā viegli atdalās skabargas.
PiemēriSkabargains koks.
- Skabargains koks.
- Skabargaina grīda.
- Skabargains skals.
- Ilgi vecaistēvs cilāja garos, skabargainos dēļus, kas, gadiem bēniņos žuvuši, gaidīja savu lietošanas kārtu.
- Ar šķērszāģi pārzāģētā koka šķiedra ir rupja, skabargaina..
1.1.pārn. Skarbs, dzēlīgs.
PiemēriVēlreiz viņa apkampj māti, un Jaungaigalu saimnieks brīnās, kur gan viņa skabargainajai meitai radies tik daudz maiguma pret vecākiem.
- Vēlreiz viņa apkampj māti, un Jaungaigalu saimnieks brīnās, kur gan viņa skabargainajai meitai radies tik daudz maiguma pret vecākiem.
- Šie vīri ir pietiekami skabargaini un asi, mežrūpniecības šoferi nemīl nevienam griezt ceļu...
- «Šeit tev māju nebūs. Tavs raksturs pārāk skabargains.»
- Saunags uzmeta Grāvītim skabargainu skatienu, bet neko neteica.
Avoti: 7-1. sējums