skābene
skābene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli – riekstiņu.
PiemēriParastā skābene.
- Parastā skābene.
- Mazā skābene.
- Pļavas skābene.
- Piramidālā skābene.
- Sētu skābene.
- Blīvā skābene.
- Mazā skābene.
- Lopi šņākdami ganījās skābenēm.. noaugušā laukā.
- Šur tur caur pelēcīgajām adatām bija izspraukušies maigi zaļi zaķu skābeņu pudurīši.
Stabili vārdu savienojumiZaķa (arī zaķu) skābenes (arī kāposti).
- Zaķa (arī zaķu) skābenes (arī kāposti) — Zaķskābenes.
2.parasti dsk. Šī lakstauga lapas.
PiemēriPie mums plaši uzturā lieto skābenes, bet mazāk spinātus.
- Pie mums plaši uzturā lieto skābenes, bet mazāk spinātus.
- Viņa salūkoja plītskrāsnī skābeņu zupu, ielēja Vijai, pielika krējumu, nogrieza maizi.
Avoti: 7-1. sējums