skābens
skābens -ais; s. -a, -ā
skābeni apst.
1.Mazliet skābs1.
PiemēriSkābens ābols.
- Skābens ābols.
- Skābena sula.
- Iedomājoties vien tādu vēsu tēju ar skābenu, spirdzinošu ievārījumu, zēnam jāaplaiza lūpas.
- Atmodies viņš jutās pavisam nelabi. Mutē pretīga, skābeni sāja garša..
2.Mazliet skābs2.
PiemēriSkābena smarža.
- Skābena smarža.
- Plašajā telpā, kur lielos misiņa katlos vāra iesalu, gaiss savādi skābens un sutīgs.
Avoti: 7-1. sējums