skabarga
skabarga -as, s.
Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
PiemēriIeraut skabargu pirkstā.
- Ieraut skabargu pirkstā.
- Izvilkt no ādas skabargu.
- Steigā ķerdama un sviezdama skaidas, viņa sadūra rokās skabargas..
- Dēļi ir saplaisājuši un asām skabargām klāti.
- Grīda no šķeltiem iesārtiem melnalkšņiem, tie gludi pietēsti, lai basās pēdās neievilktu skabargas.
- pārn. Jautājumā slēpās kaut kāda skabarga, viņš tikai neaptvēra, kāda īsti.
Stabili vārdu savienojumiKā skabarga (arī dadzis) acī.
- Kā skabarga (arī dadzis) acī — Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Avoti: 7-1. sējums