kalsns
kalsns -ais; s. -a, -ā
1.Tievs, slaids, arī vājš (par cilvēku).
PiemēriJaunākais brālis bija apmēram četrpadsmit gadus vecs, brūni iededzis, kalsns.
- Jaunākais brālis bija apmēram četrpadsmit gadus vecs, brūni iededzis, kalsns.
- Tagad viņš izskatījās vēl kalsnāks, stiegrains, kā no virvēm vīts..
- Drīz sadraudzējos ar Vilkupu Ilzi - kalsnu, izstīdzējušu, tikai pāris gadu jaunāku meiteni.
1.1.Tievs, arī vājš (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
Piemēri..slaidais, kalsnais [sievietes] stāvs izstrāvoja netveramu poēziju.
- ..slaidais, kalsnais [sievietes] stāvs izstrāvoja netveramu poēziju.
- Viņš bija izkaltis kā skals. ..Tikpat kalsna bija arī seja, kuru pagarināja un tātad vērta vēl kalsnāku smaila ķīļbārdiņa.
- Es cieši, cieši piekļaujos pie mātes kalsnā pleca, ieslēpju asaraino seju viņas matos..
Avoti: 4. sējums