Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ratiņstūmējs
ratiņstūmējs -a, v.; neakt.
Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
PiemēriKādreiz Rīgas stacijas laukumā un citur redzēja ormaņus un ratiņstūmējus.
Avoti: 6-2. sējums