Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaklauts
kaklauts -a, v.
Ap kaklu sienams lakatiņš. Arī šalle.
Piemēri..tēvs nomazgā muti, apsien baltu kaklautu un aiziet pie sava rentes kunga uz mācītājmuižu aprunāties..
  • ..tēvs nomazgā muti, apsien baltu kaklautu un aiziet pie sava rentes kunga uz mācītājmuižu aprunāties..
  • Pulciņa sanāksmē uzzināju, ko nozīmē pionieru sarkanais kaklauts. Tas ir simbols triju paaudžu - komunistu, komjauniešu un pionieru ciešai draudzībai.
  • ..mežsargs.. uzklāja uz meitenes pleciem savu pelēko kaklautu, kurā sieva bija ieadījusi baltas sniega pārslas.
Avoti: 4. sējums