kakls | LLVV

kakls

kakls -a, v.

1.Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.

PiemēriTievs kakls.

Stabili vārdu savienojumi

(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) — sar. Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Apgriezt kaklu (arī galvu) — vienk. Iznīcināt, noslepkavot.
Būt līdz kaklam — sar. Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Būt uz kakla — sar. Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) — 1.sar. Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dot (arī sadot) pa kaklu — 1.sar. Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.2. Bargi (iz)rāt. Izteikt bargu kritiku.
Iet (arī nākt) uz kakla — sar. Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) — 1.sar. Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.2. Ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
Kakla izgriezums — Tērpa izgriezums ap kaklu.
Kakla kungs niev. — Kaklakungs.
Kakla lakats — Ap kaklu sienams lakats.
Kakla rota — Kaklarota.
Kakla saite — Kaklasaite.
Kakla tiesa vēst. — Krimināltiesa.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) — 1.sar. Censties uzkundzēties, apspiest.2. Neklausīt.
Krist (arī mesties) ap kaklu — sar. Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Ķerties ap kaklu — Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Lauzt (arī nolauzt) kaklu — 1.sar. Nosisties.2. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Līdz kaklam — sar. Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu — Strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
Nost no kakla — sar. Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost — sar. Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) — Uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu — Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla — sar. Traucēt, apgrūtināt (kādu). Uzspiest (kādam) savu gribu. Uzkundzēties.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla — sar. Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Staipīt (arī snaikstīt) kaklu — Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla — sar. Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.

1.1.lok.: kaklā; apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).

PiemēriUzkārt fotoaparātu kaklā.

Stabili vārdu savienojumi(Kā) akmens kaklā. Cilpa kaklā. Karāties kaklā.

2.Rīkle.

PiemēriIekaisis kakls.

Stabili vārdu savienojumiDusmas kāpj kaklā (retāk galvā).

3.Sašaurināta vieta (dažu trauku) augšdaļā.

PiemēriKolbas kakls.

3.1.Sašaurināta (dažu priekšmetu) daļa (augšdaļā, galā u. tml.).

PiemēriVijoles kakls.

3.2.Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.

PiemēriDzemdes kakls.

Avoti: 4. sējums