Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kakofonija
kakofonija -as, s.; mūz.
Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
PiemēriVeltīgi daudzi ultramodernie komponisti pūlas publiku pieradināt pie savām kakofonijām.
  • Veltīgi daudzi ultramodernie komponisti pūlas publiku pieradināt pie savām kakofonijām.
  • ..dzirdēdami kakofoniju, jūs sakāt: «Nesakarīgs skaņu mudžeklis... Nekādas jēgas..»
  • pārn. Kaut kur pavisam tuvu griezīgi ieņaudējās kaķa trompete, tad vēl viena, vēl un vel - nu jau ausīs triecās īsta kakofonija.
Avoti: 4. sējums