kakts
kakts -a, v.
1.Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
PiemēriIstabas kakts.
Stabili vārdu savienojumiLikt (arī nostādīt) kaktā. Mest kaktā.
1.1.pareti Stūris (priekšmeta iekšienē).
PiemēriUn tai lādē pašā kaktā.. Mūžam ceļams - dziesmu kamols.
1.2.ģen.: kaktu, adj. nozīmē; pārn.; niev. Neoficiāls, likumu neatzīts.
PiemēriKaktu advokāts.
1.3.pārn.; sar. Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
PiemēriVējš kaukdams plosās gar mājas stūriem. Tikai uz acumirkli ārā izejot, zobi sāk klabēt. Cik labi tagad tiem, kam savs silts un gaišs kakts.
1.4.pārn.; sar. Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
PiemēriViņa ilgojās pēc sava dzimtā kakta un turienes mežiem, kur dzimusi, augusi..
2.mat. Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
PiemēriDivplakņu kakts.
Avoti: 4. sējums