Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaķējums
kaķējums -a, v.; etn.
Paveikta darbība, rezultāts → kaķēt.
PiemēriDzīvojamās ēkas.. celtas guļbūves tehnikā. Tās būvētas krusta pakšos ar kaķējumu visā baļķa garumā..
Avoti: 4. sējums