Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaktiņš
kaktiņš -a, v.
1.Dem. → kakts1.
2.anat. Savienojuma vieta organismā (parasti plakstiņiem, lūpām). Organisma daļa ap šo vietu.
PiemēriLūpu kaktiņi.
  • Lūpu kaktiņi.
  • Saimnieces kuplās.. uzacis saraucās, mutes kaktiņi sāpīgi nodrebēja.
  • Viņa pievelk vienu plecu un tad abus divus, pasmaida ar mutes kaktiņu..
  • Labsirdīgās ironijas krociņas Ķirškalna acu kaktiņos šobrīd izzudušas.
Stabili vārdu savienojumiAcs kaktiņš.
  • Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
Avoti: 4. sējums