nobrāzums
nobrāzums -a, v.
1.Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
PiemēriPāri vaigam stiepjas tumšsārtas nobrāzuma svītras.
2.Rezultāts → nobrāzt [1] (2). Nobrāzta vieta.
PiemēriStumbra nobrāzums.
Avoti: 5. sējums