nobrāzums
nobrāzums -a, v.
1.Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
PiemēriPāri vaigam stiepjas tumšsārtas nobrāzuma svītras.
- Pāri vaigam stiepjas tumšsārtas nobrāzuma svītras.
- Uz brūnās kājas bija gara, sārta svītra... Bet tas taču bija tikai nobrāzums.
- Pēc kāpiena [kokā] tie ilgi sūkstījās par nobrāztām delnām un ceļgaliem. Tādi nobrāzumi nesadzija nedēļām..
2.Rezultāts → nobrāzt [1] (2). Nobrāzta vieta.
PiemēriStumbra nobrāzums.
- Stumbra nobrāzums.
- Viņai nekad nav bijis tādas [rokas] somiņas. Tikai vecs, melns dermantīna portfelis ar nodilušiem stūriem, kuru nobrāzumus Gundega allaž centās noslēpt, apsmērējot ar zābakziedi...
Avoti: 5. sējums