dainot
dainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; poēt.
1.Dziedāt, skandēt.
PiemēriDainot senu dziesmu.
- Dainot senu dziesmu.
- Tāpēc nu šodien tik skaļi dainojam dziesmas..
- pārn. «Putni daino patiesību,» Pēterītim ienāca prātā.
1.1.intrans.
PiemēriKaut kur sīka meitenīte daino, Plaukstā klusi liepu ziedi krīt. Skumjas plosa balsi sudrabaino. Kādēļ dziesmā sāpju smeldzi vīt?
- Kaut kur sīka meitenīte daino, Plaukstā klusi liepu ziedi krīt. Skumjas plosa balsi sudrabaino. Kādēļ dziesmā sāpju smeldzi vīt?
- pārn. Mūžam liepās un kastaņās zaļajās Vējš no jūras te dainoja silts.
Avoti: 2. sējums