atvest
atvest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. imperf. Vest šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtvest jaunus darbgaldus.
- Atvest jaunus darbgaldus.
- Atvest slimnieku uz slimnīcu.
- Puiši atveda no meža četras jaunas egles.
- Ciema kukulim rīdzinieces atvedušas apelsīnus un dažādus saldumus..
- Bet Annusiene, no tirgus braukdama, nupat atvedusi sutinātu Valmieras šķiņķi.
- Atbrauca vecmāmuļa un atveda atpakaļ Kati un Dāvi, kuri no tēva bērēm bij aizvesti uz tālajiem Mežniekiem.
1.1.Atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
Piemēri..autobuss allaž atved cilvēkus un citus atkal aizvizina prom..
- ..autobuss allaž atved cilvēkus un citus atkal aizvizina prom..
- pārn. Šķiet - tūlīt, tūlīt no egļu ēnām izrausies pajūgs, trauksies šurp un atvedīs pagājušos gadus.
1.2.pārn. Atgādāt (ziņas, vēstis).
PiemēriAtvest labas ziņas.
- Atvest labas ziņas.
- Viņas [deputātes] atvestās vēstis no Maskavas, kas apliecina rūpnīcas gaišo darba rītdienu, ir skaista dāvana strādīgā kolektīva svētkos..
2.Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp. imperf. Vest šurp. Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvest draugu sev līdzi uz teātri.
- Atvest draugu sev līdzi uz teātri.
- Antiņš: Es netiku atvests. Es pats atnācu šurp uz princeses kāzām, kā biju viņai solījis..
- Katru rītu mātes vai tēvi atved šurp [uz bērnudārzu] savus mazos..
- Tad krusttēvs pasauca savu dēlēnu Bimbulatu, lika viņam atvest divus jājamos zirgus..
- pārn. Ceļš, kas bija jānoiet tiem, kas šo jauno laiku atveda, bija stāvs un kraujains.
2.1.Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
PiemēriJa es teiktu, mana mīlestība mani atveda šurp, tad tak tu smietos.
- Ja es teiktu, mana mīlestība mani atveda šurp, tad tak tu smietos.
3.parasti 3. pers. Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
PiemēriTaka atved līdz mežam.
- Taka atved līdz mežam.
Avoti: 1. sējums