Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murmulis
murmulis -ļa, v.; sar.
1.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
2.Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
PiemēriNe jau paša Vījgrieža viņam [malumedniekam] žēl, bet tas murmulis uzreiz izpļāpās visu..
2.1.pārn. Nevarīgs dzīvnieks.
PiemēriLiela lieta tādi pīkstoši murmuļi! Viņiem [kucēniem] pat acu vēl nebija!
Avoti: 5. sējums